Kā zināms Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos attiecībā uz ātro kredītu nozares regulēšanu, vislielākās diskusijas izraisījusi iespējamā līgumsodu, gada procentu likmes un nokavējuma naudas ierobežošana.

Nozares pārstāvji uzskata, ka ātrās kreditēšanas sektoram būtu jāpakļaujas tirgus ekonomikas principiem un iestājas pret iepriekš minēto regulēšanu, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pašlaik valsts neregulē cenu nevienā no nozarēm, izņemot tās, kuras atrodas monopola situācijā. Tāpat neskatoties vai tie ir banku izsniegtie kredīti, lombarda pakalpojumi vai apdrošināšana – nav valsts noteikta pakalpojuma cena, tā skaidro Baiba Fromane, zināma kā Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja.

Tāpat B. Fromane norāda, ka gadījumā, ja kāds mākslīgi iejauktos tirgus regulācijā, tas būtu liels risks un būtu iespējama situācija, ka pakalpojumi kļūst dārgi un līdz ar to nepieejami patērētājam. Tirgus ekonomikā tieši konkurence nodrošina lētāku pakalpojuma cenu, nevis kādi valsts regulējumi.

Jebkāda pārspīlēta likmes samazināšana var apdraudēt uzņēmējdarbības legālu darbību un attīstīt ēnu ekonomikas uzplaukumu, uzskata B. Fromane. Tieši šis iemesls ir par pamatu tam, ka tādās valstīts kā Lielbritānija, Zviedrija, Dānija un Igaunija, kurās pakalpojums ir vairākas reizes dārgāks, pat necenšas noteikt kādas noteiktas cenas. Kategoriski noliedzama būtu, noteiktas cenas regulēšanai, izmantojama formula, kas vēsturiski radīta finanšu pakalpojumiem, ilgākiem par vienu gadu. Par šīs formulas nepiemērotību vienisprātis ir teju visi patēriņa kredītu sniedzēji.

Par cik līgumsodu būtība ir abām iesaistītajām pusēm stingri ievērot savas prasības, nebūtu pieļaujama situācija, kad to jēga zustu. Līgumsodu izslēgšana vai samazināšana veicinātu bezatbildīgu aizņemšanos. Turklāt, kā norāda B. Fromane, Nebanku kredītdevēju asociācijas biedri jau ir vienojušies, ka līgumsoda apmērs tiks aprobežots 100% apmērā no esošās pamatparāda summas.

Tāpat notikušas diskusijas par uzraudzības funkciju realizāciju no FKTF un PTAC (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs) puses, taču plašākas diskusijas par šo tematu sagaidāmas tuvākā nākotnē. Ātro kredītu nozares pārstāvji pauž saprotošu nostāju attiecībā uz kreditēšanas pakalpojumu reklāmas izvirzītajām prasībām Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kā arī par adekvātu tiek uzskatīts informācijas apmērs, kas jāiesniedz uzraugošajai iestādei.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka ar likumdošanas palīdzību ir jāparūpējas par to, lai nerodas situācijas, kad cilvēkam, kurš kādā no ātro kredītu uzņēmumiem aizņēmies nelielu summu, pēc zināma laika tiek atsavināta viņa manta. Maksājumi un normatīvo aktu ievērošana ir jāregulē abās pusēs.
Autors: Jānis Eglītis