Sabiedrisko attiecību aģentūra „A.W.Olsen&Partners” sadarbībā ar AS „Baltijas izaugsmes grupa” („BIG”) veikusi pētījumu. Tāpat ar pētījuma palīdzību noskaidrots ekspertu viedoklis par ātro kredītu pieejamību un ietekmi uz ekonomisko situāciju.
Pētījuma laikā nozares ekspertiem uzdotie jautājumi dalījās divās lielās grupās: tika noskaidrots cik lielā mērā uzskatāms, ka ātrie kredīti mudina patērētājus tērēt vairāk, nekā tie spēj atmaksāt, un vai Latvijā ir izveidojusies zināma kredītu kultūra. Tāpat lūgts ekspertu viedoklis par ātro kredītu nozares regulāciju.
Katrs izsniegtais kredīts ir tik labs, cik labs ir tā izlietojuma mērķis, līdz ar to kredītu kultūra nebūtu nodalāma no patēriņa kultūras. Visa pamatā ir cilvēka nostāja attiecībā pret kredīta izmantošanu, kapitāla uzkrāšanu vai tūlītēju patēriņu, uzvedību tirgū, vērtējos iegūto informāciju atzīst „BIG” valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.
Ja iedzīvotājiem nebūs vieglprātīga attieksme pret pieejamajiem ātrajiem kredītiem, izsniegto kredītu apjoms nopietni neiedragās ekonomisko situāciju. Svarīgi ir veidot cilvēku attieksmi, mudinot klientu būt atbildīgam un nopietni apzināties uzņemtās saistības.
Nozares ekspertu viedokļi ir pretēji jautājumā par ātro kredītu pieejamību Latvijā. Piemēram, RTU Rīgas Biznesa skolas finanšu un grāmatvedības pasniedzēja Anete Pajuste norāda, ka patēriņa kredīti plaši tiek piedāvāti ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.
Ja uz situāciju raugās no kredīta ņēmēja viedokļa, tad var šķist, ka ātrie kredīti ir pavisam vienkārši pieejami un piedāvājums ir plašs, taču ne reizi vien nepārdomāts aizdevums var ievest patērētāju lielās parādsaistībās, norāda ekonomiste Raita Karnīte. Neskatoties uz to, ka nosacījumi saņemot aizdevumu var likties viegli izpildāmi, nav iespējams novērtēt pilnīgi visus riskus.
Kā viena no konkurences sekām ir arvien viltīgākie banku piedāvājumi, lai cīnītos par klientiem. Arī banku prasības aizdevuma saņemšanai šķietami kļūst vieglāk izpildāmas, piemēram, algas izziņu iesniegšana, norāda „Parex Asset Management” pārstāvis Zigurds Vaikulis.
Kredītu pieejamības atšķirības nebanku un banku sektorā skaidrojamas ar to, ka nebanku kredītdevēji specializējas tikai dažos vai vienā kredīta veidā (Latvijā pamatā tie ir hipotekārie un patēriņa aizdevumi). Tieši šāda šaurāka specializācija dod iespēju pakalpojuma sniedzējam būt elastīgam kā arī viegli pieejamam. Tas, ka ātro kredītu var saņemt ātri un vienkārši patiesībā ir smags un nopietns darbs, lai patērētājam nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu.
Aptaujātie speciālisti atzina – var uzskatīt, ka Latvijā pastāv kredītu drudzis. Ekonomistu apvienības „2010” eksperts Roberts Remess tomēr norāda, ka tā varētu uzskatīt dēļ 50%-60% pieauguma, taču jāņem vērā, ka šis pieaugums sācies no bāzes līmeņa. Nevar noliegt, ka izsniegto kredītu pieaugums ir liels un, ja aizdevumi tiek ņemti nopietnām vajadzībām, ne ikdienas vajadzību apmierināšanai, tad tas vērtējams pozitīvi, uzskata Uģis Zālītis, Banku augstskolas Finanšu katedras asociētais profesors.
Kredītu drudzis skaidrojams ar plašu naudas piedāvājumu, vieglu aizdevumu pieejamību un ekonomiskās situācijas uzlabošanos, tas viss uzrunā iedzīvotājus un iedrošina aizņemties, skaidro R. Karnīte. Arī citi eksperti atzinuši, ka kredītu drudzi radījusi konkurence banku starpā un vispārējā labklājības līmeņa uzlabošanās, kā arī tas, ka iedzīvotāji nākotnē raugās pozitīvi.
Ir tikai loģiski, ka caur pieejamajiem aizdevumiem palielinās apgrozībā esošās naudas daudzums, pieprasījums pēc precēm, kas savukārt veicina cenu pieaugumu, tā izsniegto aizdevumu ietekmi uz inflāciju skaidro U. Zālītis. Ja valstī šī situācija veiksmīgi tiks regulēta nelabvēlīga ietekme uz ekonomisko situāciju nebūs vērojama.
Autors: Jānis Eglītis