Staigājot pa Latvijas galvaspilsētu Rīgu, bieži vien var ieraudzīt spilgtās reklāmas, par ātrā kredīta saņemšanu. Šos finanšu līdzekļus vari izmantot, kā pats vēlies – atpūtai, pirkumiem, ceļošanai, izklaidei, ārsta apmeklēšanai utt. Ātro kredītu nozare aug kopā ar pieprasījuma palielināšanos, mainās arī tās tiesiskais regulējums. Pagaidām ātro kredītu uzņēmumi ir palikuši ārpus finanšu tirgu stingri uzraugošo iestāžu redzesloka.
Dāvis Barons – Latvijas Ātro kredītu devēju asociācijas (LĀKDA) valdes priekšsēdētājs saka, ka Latvijā šis bizness ir dārgs, proti, ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, jo ir jānodrošina licences prasības – ir jāatmaksā pamatkapitāls, kura vērtība ir 300 tūkst. latu. Turklāt ir vajadzīga licence, tās iegādes izmaksas sastāda 50 tūkst. latu un katru gadu šī licence ir jāatjauno, tas izmaksā 10 tūkst. latu. Interesanti, ka citās valstīs šī licence nav nepieciešama, vai arī izmaksā 1 tikai tūkst. eiro.
LĀKDA apkopotā informācija liecina, ka tirgus apgrozījums 2011. gadā, 17 uzņēmumiem, kas izsniedz ātros kredītus, neskaitot kredītu pamatsummas, ir 20 miljonu latu. Kopējais tirgus apjoms ir krietni vien lielāks, jo LĀKDA neapvieno visus nozares uzņēmumus.
A/S 4finance uzņēmuma izpilddirektors Toms Jurjevs informē, ka A/S 4finance uzņēmumu peļņa bija 8,9 miljoni latu, bet 2010.gadā – 3,03 miljoni latu. 4finance pašlaik nodrošina attālināto aizņēmumu pakalpojumu sniegšanu tādās valstīs kā Somija, Dānija, Lietuva, Latvija, Polija un Zviedrija. Jurjevs uzskata, ka perspektīvs tirgus ir Skandināvija, jo ātrie kredīti ir pieprasīti ne tikai krīzes un bezdarba tirgos, bet arī ekonomiski attīstītās valstīs.
LĀKDA pārstāvis informē, ka problemātiskie klienti no visa ātro kredītu tirgus sastāda 8-15%, savukārt 4finance informē, ka parādnieku apjoms ir apmēram 10%. Ātro kredītu uzņēmumi, lai attīstītu savu komercdarbību, bieži vien meklē ārzemju investorus, ja tas neizdodas, savu komercdarbību finansē no saviem līdzekļiem.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzrauga ātro kredītu izsniedzējus. FKTK jeb Finanšu kapitāla tirgus komisija uzrauga tikai licencētās kredītiestādes, tādas kā bankas un krājaizdevu sabiedrības, kas kredītu izsniegšanā izmanto citu cilvēku noguldīto naudu. Savukārt ātro kredītu izsniedzēji rīkojas ar saviem vai no finanšu pakalpojumu sniedzējiem iegūtiem finanšu līdzekļiem, proti šīs kompānijas neriskē ar citu cilvēku naudu. Samērā mazā apjomā dēļ, šie uzņēmumi neietekmē finanšu sistēmas stabilitāti, tāpēc tiem nedraud šāda veida valstiskā uzraudzība, uzskata FKTK.
Nevienam nav noslēpums, ka ātro kredītu tirgu, ir jāsakārto atbilstoši likuma prasībām un normām, tam piekrīt arī šīs nozares pārstāvji, jo nevienam nav izdevīgi pārslogot sevi ar «sīkiem parādniekiem», kas nespēj aizņemties vēlreiz, jo nav nokārtojuši iepriekšējās parādsaistības.
Izpratnes trūkums par kredītsaistībām var novest līdz nopietnām problēmām un pat līdz tiesu izpildītājam.
Autors: Jānis Eglītis