Blogs

Ātro kredītu uzņēmums: nav skaidrības, cik lielu līgumsodu var uzskatīt par samērīgu un godīgu thumbnail

Ātro kredītu uzņēmums: nav skaidrības, cik lielu līgumsodu var uzskatīt par samērīgu un godīgu

Uzņēmuma SIA Ferratum Latvia valdes loceklis Dmitrijs Horoņko skaidro, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Civillikumā, kuros paredzēts sankciju ierobežojums, kas turpmāk aizliegs kreditoriem pieprasīt no saviem klientiem nesamērīgi lielas parāda atmaksas summas, bet tur nekas nav teikts par to, cik tad lielu līgumsoda apmēru var uzskatīt par nesamērīgu un negodīgu, skatoties ne tikai no kredītu devēja, bet arī no parādnieka viedokļa.

22. janvārī koalīciju veidojošo partiju pārstāvji iesniedza izskatīšanai Saeimā grozījumus Civillikumā, šie grozījumi paredz sankciju ierobežojumus, kas nozīmē, ka kredītu devēji nevarēs pieprasīt saviem klientiem atmaksāt parāda summas, kuras ir nesamērīgi lielas.

Tāpēc, ka šis likumprojekts ir izskatīšanas stadijā, ir grūti vērtēt, kā šie grozījumi ietekmēs un izmainīs ātrās kreditēšanas sektoru.

Pašreizējā likumprojekta anotācija neparedz detalizētāku skaidrojumu par līgumsoda apmēru, ko var uzskatīt par samērīgu un godīgu, vērtējot to ne tikai no parādnieka, bet arī no kredītu devēja viedokļa. Tomēr turpmāk nosakot līgumsoda apmēru, būs jāievēro samērīguma princips, kuram jābūt atbilstošam godīga darījuma praksei.

Pašreizējā redakcijā likumprojekts varētu būt izdevīgs tiem klientiem, kuri kredīta atmaksu kavē ilgāku laiku, toties likumprojekts būs ļoti neizdevīgs klientiem, kuri kavē kredīta atmaksu tikai pāris dienas. Ja piemērot konstanto līguma summu, tad sanāk ka tiem parādniekiem. kuri kavē kredīta atmaksu ilgāku laiku tas būs izdevīgi, jo parāds nepārsniegs kādu noteiktu summu, tas radīs zināmu drošības sajūtu, toties pavisam neizdevīgi tas būs tiem kreditēšanas kompānijas klientiem, kuri kredīta atmaksu kavē četras, piecas dienas.

Pagaidām ir daudz neatbildētu jautājumu saistībā ar šo likumprojektu, tiek prognozētas plašas diskusijas kurās noteikti iesaistīsies “Ferratum Latvia”, jo šis uzņēmums seko mērķim sakārtot ne banku mikro kreditēšanas nozari, kā arī līdzdarboties likumdošanas pilnveidošanā un veidot sociāli atbildīgas attiecības starp kredītu devējiem un kredītu ņēmējiem uzlabojot šīs nozares tēlu sabiedrības acīs.

Galvenā ātrās kreditēšanas problēma ir klientu nespēja laikus atmaksāt kredītu, tāpēc valsts cenšas izmantot jaunākos mehānismus, kuriem vajadzētu šo problēmu atrisināt. Liels solis uz priekšu ir likums kas stājās spēkā pērn decembrī, tas ir Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kura galvenais uzdevums ir regulēt inkaso kompāniju darbību valstī.

1.februārī spēkā stāsies Ministru kabineta noteikumi “Par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”,

Viņš piebilda, ka 1.februārī stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi “Par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”, kas noteiks kompensējamo izdevumu griestus, ko inkaso kompānijas drīkstēs pieprasīt par parāda atgūšanu.

Savukārt 1.maijā stāsies spēkā prasība par inkaso kompānijām speciālās licences nepieciešamību. Arī šī norma vērtējama pozitīvi, jo paredzams, ka tā ieviesīs lielāku kārtību un caurskatāmību inkaso kompāniju tirgū.

Civillikuma grozījumu iesniedzēji norāda, ka iedzīvotāji nereti ņem ātros aizdevumus nelielos apmēros, jo tas viņiem šķiet ērti un izdevīgi, bet kad viņiem rodas problēmas ar kredīta atmaksāšanu un pret viņiem tiek vērstas soda sankcijas, kuras var ievērojami pārsniegt aizdevuma summu.

Pašreizējais tiesiskais regulējums, kas pieļauj nokavējuma procentu pieprasīšanu un līgumsoda samaksu par vienu un to pašu līguma pārkāpumu, ir nesamērīgs. Tādēļ deputāti rosina likumā ierobežot pret kredītņēmēju vēršamo sankciju apjomu.

Saeimā iesniegtajos grozījumos noteikts, ka līgumsodam jābūt vienreizējam maksājumam, to nedrīkst noteikt vairākkārtīgu vai procentuāli pieaugošu maksājumu veidā, tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Tāpat deputāti likumā paredzējuši noteikt par prettiesiskiem nesamērīgus un godīgai darījumu praksei neatbilstošus procentus.
Autors: