Lai tiktu veikti zināmi ierobežojumi attiecībā pret peļņas gūšanu uz finanšu grūtībās nonākušu cilvēku rēķina, tiek strādāts pie stingrākām prasībām ātro kredītu mārketinga un reklāmas aktivitātēm. Šādas prasības tiek veidotas arī klientu maksātspējas izvērtēšanai, tā skaidro pašreizējais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Kā liecina PTAC (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs) pieejamie dati, ātrās kreditēšanas nozare pašlaik piedzīvo samērā strauju izplešanos, līdz ar to nepieciešama stingrāka jomas regulēšana.
D. Pavļuts skaidro, ka, viņaprāt, kopējais nozares portfelis nav liels, taču problēmas var radīt vidējā aizdevuma summa, kas nereti veido situācijas, ka cilvēks par salīdzinoši nelielu aizņēmumu nonāk lielu parādu jūgā. Reaģējot uz visām valsts un mediju aktivitātēm nozares pārstāvji ik dienas nāk klajā ar jaunām pašregulācijas iniciatīvām. Taču tas nemaina to, ka regulējumam no valsts puses būtu jābūt daudz stingrākam.
Kā galvenās nepilnības ātrās kreditēšanas nozarē Ekonomikas ministrija (EM) min nepilnīgu klienta maksātspējas izvērtēšanu, nesamērīgi augstas procentu likmes un dažādas citas pakalpojuma izmaksas. Neizpaliek arī patērētāja izpratnes trūkums šajos jautājumos un uzņemto saistību neapzināšanās.
Ekonomikas ministrijā strādājošā darba grupa izvirzījusi četrus rīcības virzienus ātrās kreditēšanas nozares pilnveidošanai un uzlabošanai.
Pirmais virziens paredz, ka nepieciešama stingrāka klienta maksātspējas izvērtēšana, izslēdzot gadījumus, kad aizdevums tiek piešķirts personām, kuras nespēj izpildīt līgumā noteiktās saistības. Obligāti būtu jāvērtē cilvēka ienākumi un izdevumi. EM 2012.gada 25.oktobrī iesniegusi izskatīšanai valdībā atbilstošus grozījumus patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
Otrs no izstrādātajiem virzieniem paredz, ka stingri jāierobežo reklāmas un mārketinga aktivitātes, kas veicina vieglprātīgu un spontānu aizņemšanos. Tiek strādāts pie reklāmas vispārējām prasībām, lai netiktu sniegta maldīga informācija un netiktu veicināts uzskats, ka ātrais kredīts ir risinājums finanšu problēmām.
Treškārt, ir paredzēta ar kredītu saistīto izmaksu ierobežošana – GPL (gada procentu likmes), nokavējuma procentu, līgumsoda un citu maksājumu noteikšana. Piemēram, Igaunijā GPL ir 100% apmērā.
Visbeidzot, svarīgi, lai regulāri tiktu vākta un apkopota informācija par ātrās kreditēšanas nozari. Informācija par tirgu ļautu plānot tā uzraudzību un kontroli, kā arī attiecīgā ātrumā reaģēt un zināmām pārmaiņām. Pašlaik tiek domāts pienākumu ātro kredītu uzņēmumiem likt sniegt informāciju PTAC, kurā tiktu norādīti izsniegto aizdevumu apmēri.
Kā būtisks minams priekšlikums – aizliegums izsniegt ātro kredītu ātrāk kā 12-24 stundu laikā pēc tā pieprasīšanas, pakalpojuma sniedzējam būtu jāsaņem klienta atkārtots aizdevuma pieprasījums.
Līdz šā gada 1.aprīlim EM darba grupa sagatavoja nepieciešamos priekšlikumus un grozījumus normatīvajiem aktiem, kas regulē ātro kredītu nozari. Tajā pašā laikā PTAC strādā pie patērētāja maksātspējas izvērtēšanas prasībām.
Autors: Jānis Eglītis