Kopš pērnā gada ir kļuvusi izplatīta tendence ātros kredītus ņemt uz svešu personu vārda. Šajā gadījumā lielākās neražas sākas nevis kredīta izsniedzējiestādei, bet gan personai uz, kuras vārda kredīts ir paņemts.

Latvijā, gada laikā, izsniegts aptuveni pusotrs miljons ātro kredītu. Tik briesmīgu statistiku reti kurā valstī būtu iespējams redzēt. Gandrīz katram Latvijas iedzīvotājam pa vienam kredītam. Bieži vien ātrie kredīti ievelt kādā kā riņķa dancī, kad ar svaigi paņemto kredītu tiek dzēsts kāds no iepriekš paņemtajiem.

Sludinājumu portālos izskan izmisuši kliedzieni pēc palīdzības, tiek lūgts aizdevums, lai spētu nomaksāt ātros kredītus tādā veidā izkļūstot to sava veida apburtā loka. Šādā, neapskaužamā situācijā, nonāk pat studenti, kuri, finansiālo grūtību vadīti, ir paņēmuši kredītu, tomēr saskārušie ar grūtībām to atmaksas posmā, pamet skolu un visu algu samaksā ātro kredītu izsniedzējiem.

Diezgan populāra ir kļuvusi shēma, kad vairāki, organizētu grupu dalībnieki, atver bankā kontus un uz sava vārda paņem ātros kredītus, nemaz nedomājot tos atdot. Šādu shēmu finālā, nauda nonāk pie grupas līdera. Šāda shēma daļēji tiek uzskatīta par krāpšanu, jo formālie kredītu ņēmēji bieži ir bezpajumtnieki, bijušie cietumnieki, no kuriem nav ko piedzīt.

Pašlaik Latvijā ir stājies spēkā likums, kad ne-banku kreditētājiem nepieciešama licence, kas maksā 50 tūkstošus latu. Likums arī nosaka to, lai kredītiestāde pārbaudītu konkrētās personas kredītvēsturi un naudas atmaksāšanas iespējas, ja kredīts tiek ņemts līdz 100 latiem. Tomēr, tā nav barjera, kas liktu kredītiestādēm darījumu atteikt.
Autors: Jānis Eglītis