Lai noskaidrotu vai Latvijā ir izveidojusies un pastāv kredītu kultūra, ieskatot arī ātros kredītus, t.i., atbildība par rīcību, iegūto līdzekļu lietderīga izmantošana un spēja izvēlēties labāko no plašā piedāvājuma klāsta, sabiedrisko attiecību aģentūra „A.W.Olsen&Partners” sadarbībā ar AS „Baltijas izaugsmes grupa” („BIG”) veikusi pētījumu.
Pētījuma laikā tika aptaujāti vairāki nozares speciālisti, kuru viedoklis būtiski atšķīrās, daži uzskata, ka Latvijā nepastāv kredītu kultūra, kamēr citi uzskata, ka tā ir ļoti vāji attīstīta vai tikai veidošanās stadijā.
Var uzskatīt, ka kredītu kultūras veidošana ir paša uzņēmuma rokās, tajā kā tiek noskaidrota klienta maksātspēja un nepieciešamība pēc aizdevuma. Paši iedzīvotāji dažādi novērtē iespējas aizņemties, kamēr citi šai lietai pieiet ļoti atbildīgi, citi to uztver ne tik nopietni. Kā norāda RTU Rīgas Biznesa skolas finanšu un grāmatvedības pasniedzēja Anete Pajuste bankas pelna tieši uz to, ka iedzīvotāju zināšanas par finanšu jautājumiem, ka skar procentu likmes vai riskus, ir minimālas.
Laika gaitā, uzkrājoties pieredzei, arī kredītu kultūra uzlabosies, lai tas notiktu arī ģimenē un skolā vai augstskolā par šīm lietām ir jārunā, tās jāmāca. Ja jauniešu vidū situācija ir pozitīva un zināšanas ir pietiekamas, tāpat netrūkst cilvēku, kuri pieņem nepārdomātu lēmumu par aizdevumu, piemēram, reklāmas iespaidā, uzskata Arnis Škapara, SEB bankas Privātpersonu kreditēšanas atbalsta pārvaldes vadītājs.
Ir daļa iedzīvotāju, kuri vēlas skaisti dzīvot jau šodien naudas līdzekļus patērējot uzreiz, neveidojot uzkrājumus un kapitālu, tā arī veidojas kredītu kultūra. Latvijā iezīmējas satraucoša situācija, ka nauda mēdz aizplūst no valsts, jo šeit nav iespējams ieguldīt ilgtspējīgā uzņēmējdarbībā, līdz ar to tiek investēts citu valstu uzņēmumos, savukārt patērēts šeit, skaidro ekonomiste Raita Karnīte.
Savukārt „Parex Asset Management” pārstāvis Zigurds Vaikulis min, ka Latvijas iedzīvotāji, gluži kā visi baltieši, pēc mentalitātes vairāk ir kā mazie amerikāņi, kuri vēlas visu uzreiz un tagad. Mentalitāte nosaka to, ka mēs vairāk esam patērētāju sabiedrība, nevis tādi, kuri gatavi ilgstoši veidot uzkrājumus. Taču jāatzīst, ka situācija lēnam, bet uzlabojas.
Plašais un ērtais kredītu piedāvājums rada maldīgu priekšstatu par patiesajām materiālajām iespējām. Ekonomistu apvienības „2010” eksperts Roberts Remess uzsver, ka Latvija nav piedzīvojusi pārāk lielas aizņemšanās krīzi, kā tas 90-tajos gados noticis Zviedrijā un Somijā. Nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, lai investētu vai uzsāktu uzņēmējdarbību, tā kā bankas nelabprāt piedāvā investīcijas ražošanai, bet labprātāk piedāvā mazos un vidējos aizdevumus patēriņam, šie arī ir visplašāk pieprasītie. Patēriņa attieksmi veicina arī aizturētais patēriņš – ilgtermiņa lietošanas preces ir novecojušas, ir nepieciešamība iegādāties jaunas un kredīti sniedz iespēju to izdarīt nekavējoties.
Aptaujāto ekspertu domas dalījās arī par to, vai nākotne sagaidāms pieaugums pēc kredītiem. Daži no ekspertiem uzskata, ka pieauguma tempi samazināsies un veiksmīgākajā gadījumā šī samazināšanās būs pakāpeniska, līdz ar to nesāpīga tautsaimniecībai. Oponenti savukārt uzskata, ka patēriņa kredītu apjomi pieaugs, jo uzlabojas cilvēku maksātspēja un tas ļauj uz kādu brīdi arī aizņemties. Viss ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī. Attīstība turpināsies, kamēr būs kāds, kam nepieciešami kredīti.
Visām kredītiestādēm būtu jābūt vienotām veidojot kredītu kultūru Latvijā – nepieciešams klientu izglītot, mudināt būt atbildīgam par saistībām. Nepieciešams darīt visu, lai izvairītos no krīzes, ko radītu aizdevumu neatdošana. Galvenā cīņa būtu jāuzsāk pret mazām firmām, kuru biroji atrodas dzīvokļos un kuras piedāvā stundas laikā nomaksāt parādus vai pārkreditēt bez jebkādām izziņām vai papīriem, savu viedokli pauž „BIG” valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.
Pozitīvi vērtējams ir valdības iniciatīvas, kaut vai vienotais aizņēmēju reģistrs, kas ir būtisks instruments, lai pasargātu kā sabiedrību, tā aizdevējus no krīzes riska. Latvijai ir iespējams mācīties no kredītu krīzēm, kas pieredzētas Ziemeļeiropā vai Dienvidaustrumāzijā.
Tāpat J. Pūce norāda, ka situācija valstī nav vērtējama viennozīmīgi, uz to norāda arī dažādie nozares speciālistu viedokļi. Kredītu kultūra Latvijā veidojas un gan bankas, gan nebanku kreditēšanas iestādes piedalās tās veidošanā.
Plašais piedāvājums nebūt nenozīmē, ka jāizmanto viss. Ir jāizvēlas labākais un piemērotākais, gluži tāpat kā iegādājoties jebkuru citu preci vai pakalpojumu. Pastāvošā konkurence un piedāvājumu klāsts sniedz patērētājam iespēju būt prasīgam. Ja tiks izzinātas visas iespējas, trūkumi un priekšrocības, izvērtēti nosacījumi, tad laika gaitā veidosies atbildīgs un apmierināts aizņēmējs.
Autors: Jānis Eglītis