Kredītu reģistrs – valsts informācijas sistēma, kurai pārzinis Latvijā ir Latvijas Banka. Latvijas Banka kredītu reģistrā vāc, kā arī uzkrāj un uzglabā informāciju par Kredītu reģistra dalībniekiem, par to klientiem un klientu galviniekiem, kā arī ziņas par viņu saistībām un izpildes gaitu. Latvijas Banka nosaka un kontrolē informācijas saturu un apjomu, kas tiek iekļauts Kredītu reģistrā. Reģistrā esošajām ziņām ir informatīvs raksturs, kas nepierāda klienta un viņa galvinieka saistību un pārkāpumu eksistenci vai ne eksistenci.
Kredītu reģistra darbību sākot ar 2012.gada 1.decembri regulē Kredītu reģistra likums, Latvijas Bankas Kredītu noteikumi un Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku. Savu darbu Kredītu reģistrs ir uzsācis 2008.gada 1.janvārī. Tad tajā tika automātiski reģistrēta parādnieku informācija, kura tika uzkrauta LB Parādnieku reģistrā laika periodā no 2003.gada 2.jūnija līdz 2007.gada 31.decembrim. Kredītu reģistrs tika izveidots, ievērojot LRMK 2007.gada 6.marta atbalstīto Finanšu ministrijas Ziņojumu par patēriņa cenu inflācijas attīstību un samazināšanas priekšlikumiem.

Kredītu reģistra mērķis

Kredītu reģistra mērķis ir: sniegt ieguldījumu Latvijas financiālās stabilitātes stiprināšanā. Galvenais ir nodrošināt:

• Papildus iespējas Kredītu reģistra dalībniekiem novērtēt sava klienta (iespējamā),kā arī klienta galvinieka (iespējamā) kredītspēju,
• Papildu iespējas novērtēt ierobežotam Kredītu reģistra dalībniekam sava klienta un tā galvinieka kredītspēju,
• Papildu iespējas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai saņemt finanšu tirgus uzraudzību, ja tas būs nepieciešams,
• Papildu iespējas Latvijas Bankai saņemt finanšu statistikai nepieciešamās ziņas,
• Papildu iespējas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kā arī Latvijas Bankai saņemt makroekonomiskajai analīzei npieciešamās ziņas;
• sniegt ieguldījumu atbildīgas patērētāja kreditēšanas, kā arī atbildīgas un godprātīgas aizņemšanās veicināšanā, nodrošinot ES un EEZ valstu patērētāju kreditoriem papildu iespējas novērtēt patērētāja kredītspēju;
• sniegt ieguldījumu valsts pārvaldes uzdevumu izpildes veicināšanā, nodrošinot valsts institūcijām papildu iespējas saņemt ziņas, kas nepieciešamas, lai veiktu analīzi normatīvajos aktos noteikto uzdevumu ietvaros, kā arī sniegt papildu iespējas finansiālās grūtībās nonākuša klienta un klienta galvinieka saistību izpildes veicināšanai.

Kredītu reģistrā glabāto ziņu pieejamība

Visu nepieciešamo informāciju, kas ir iekļauta Kredītu reģistrā iekļautā var saņemt – klients un klienta galvinieks, Kredītu reģistra dalībnieks, ierobežots Kredītu reģistra dalībnieks, patērētāja kreditors, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Latvijas Banka , Valsts ieņēmumu dienests, Tiesa, pirmstiesas izmeklēšanas iestāde un prokuratūra, operatīvās darbības subjekts, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, maksātnespējas procesa administrators.
Autors: Jānis Eglītis