Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kritiski izteicies par ātrajiem kredītiem, akcentējot to negatīvo ietekmi uz kopējo ekonomisko situāciju valstī un ietekmi uz kredītņēmējiem kopumā.

2011.gadā Ekonomikas ministrija veica likumdošanas izmaiņas, nosakot, ka, lai uzsāktu ātro kredītu izsniegšanas biznesu būs nepieciešams 300 tūkstošu latu liels pamatkapitāls un būs jānokārto licence, kas izmaksātu aptuveni 50 tūkstoši latu. Šādas izmaiņas likumdošanā, darbību lika apturēt aptuveno pusei “ātrās naudas kantorīšu”, savukārt lielai daļai lombardu lika aiziet pagrīdē. Ātro kredītu izsniedzēji šādu Ekonomikas ministrijas soli dēvēja par aplamu, norādot, ka Ekonomikas ministrija prioritāri vēlas salāpīt Valsts budžeta deficītu, nevis ar konstruktīviem lēmumiem savest kārtībā ātrās kreditēšanas nozari.

Daniels Pavļuts pēc iepazīšanās ar datiem, kas atspoguļo ātro kredītu tirgus straujo pieaugumu apgalvoja, ka “nozares spēlētāju īstenotā komercprakse liek nekavējoties meklēt risinājumus, jo pašlaik tiek noteiktas nesamērīgas procentu likmes (no 170 % līdz pat 360 % gadā, izņemot pirmo kredītu). Ministrā lielu izbrīnu ir radījuši arī dati, ka gandrīz 500 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, jeb 22% no kopējā iedzīvotāju skaita valstī ir izmantojuši ātros kredītus.

Aptuveni pirms dažiem gadiem, ātro kredītu procentu likme gadā sasniedz pat 1000%, šobrīd situācija ir krietni uzlabojusies, tie ir 180 % līdz 360 % gadā. Tieši ātro kredītu būtība esot, kredīts bez seguma, tieši tāpēc, tas arī maksā vairāk.

Lai spētu vieglāk kontrolēt visu kreditēšanas nozari, tika ieviests kredītu reģistrs, kurā tika uzskaitītas teju visas cilvēka kredītsaistības. Tādā veidā visas fiziskās personas kredītsaistības tika uzskaitītas vienā vietā, radot, baņķieriem un ātro kredītu izsniedzējiem, iespēju piekļūt katras personas kredītvēsturei.
Autors: Jānis Eglītis