Daudzviet presē un dažādos interneta medijos var lasīt, ka atbildīgas iestādes ir iesniegušas Ministru Kabinetam virkni priekšlikumu, kā varētu ierobežot ātro kredītu tirgu, tādējādi pasargāt patērētāju. Lai arī ātro kredītu uzņēmumi ir gatavi sēsties pie pārrunu galda un izskatīt visus par un pret, viņi iebilst par pārlieku iejaukšanos šajā nozarē no valsts puses. Tas ir skaidrojums tam, ka, ja nozarē būs pārāk cieši izformēta, pastāv liels risks, ka tas sekmēs nelāgos kredītdevējus.
Pārregulējot nozari, attīstīsies nelegālais tirgus, kuru valsts nekad nav spējusi izskaust, par ko liecina nelegālie lombardi un «točkas» šādu viedokli pauž Baiba Fromane, kura pārstāv Nebanku kredītdevēju asociāciju un ir šīs asociācijas vadītāja. Lai pamatotu savas bažās, Baiba padalījās ar piedzīvoto, proti, ātro kredītu nozare bija veikusi savdabīgu eksperimentu – ievietojot sludinājumu portālā paziņojumu par vēlmi aizņemties 100 eiro uz 30 dienām, saņemts piedāvājums aizdot naudu ar nosacījumu, ka pēc mēneša tiek atdoti 150 eiro, taču kredītdevējs papildus tam pieprasīja atstāt telefonu un pasi. Savukārt, ja kredīts tiktu ņemts pie legāla ātro kredītu uzņēmuma, tad nebanku kreditētājs par šo pakalpojumu saņemtu desmit eiro.
Baiba Fromane sarunās par ātrajiem aizdevumiem pauda viedokli, ka tādā gadījumā pārāk zemās pakalpojuma cenas dēļ vairs netiktu izsniegti aizdevumi ar atmaksas termiņu līdz 30 kalendārajām dienām. Pamatojums šādai izvēlēi būtu tāds – klienta maksātspējas izvērtēšanas izdevumi pārsniegs summu, ko ātro kredītu izsniedzējs varētu nopelnīt, izsniedzot kredītu uz īsu laiku. Šāda situācija jau ir izveidojusies Lietuvā, atzīmēja AS «4finance» izpilddirektors Latvijā Toms Jurjevs. Pēc viņa teiktā, pērn vidējais ātrā kredīta apjoms bija 125 lati uz 28 dienām. 90% no ātrajiem kredītiem tiek izsniegti līdz 30 dienām, sacīja «4finance» pārstāvis.
Savukārt Fromane atzīmēja, ka uz īsāku termiņu ņemtie kredīti tiek atdoti visātrāk. Fromane arī pauda viedokli, ka Ekonomikas ministrija savus priekšlikumus nebanku kreditētāju jomas ierobežošanai nebalsta nekādos datos.
Viņa arī vērsa uzmanību, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji nesaņem algu vienā datumā un vienā mēnesī, ir daudzi sezonas darbinieki, piemēram, ceļu būvnieki. Arī skolotāji saņem atalgojumu jūnijā un pēc tam rudenī. Viņasprāt, pārmērīgās prasības potenciālajiem nebanku kreditētājiem informēt par saviem ieņēmumiem un izdevumiem ir ar mazajām kredīta summām nesamērojama iejaukšanās personas privātajā dzīvē.
Autors:Jānis Eglītis