Kā informē ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe, Ekonomikas Ministrijas (EM) izstrādātie priekšlikumi normatīvajiem aktiem, kas regulē ātrās kreditēšanas nozari, paredz, ka GPL (gada procentu likme) tiek ierobežota apmērā līdz 100%, noteikta nokavējuma procentu robeža un stingrākas prasības klienta maksātspējas noteikšanai. Tāpat paredzēts aizliegt reklāmas, kurās tiek veicināta bezatbildīga un nepārdomāta aizņemšanās.
Ātro kredītu nozare izsniegusi 247 miljonus latu
Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta domām, Latvijā vērojama strauja ātrās kreditēšanas nozares attīstība. Kā zināms, 2012.gadā ātrajos kredītos izsniegti 115 miljoni latu. Nevar noliegt, ka ātro kredītu pakalpojums atsevišķos gadījumos ir pat nepieciešams, taču nozarē ir nepieciešami stingrāki regulējumi, lai būtu iespējams pārliecināties par klienta maksātspēju. Līdz ar to arī pakalpojuma izmaksas tiktu ierobežotas. Savukārt Irēna Krūmane, kas ir FKTK priekšēdētāja izsakās, ka ātrie kredīti ir kā sērga visā Eiropas Savienībā, ne tikai Latvijā, var pat teikt, globālā mērogā.
D. Pavļuts norāda, ka nozare aktīvi līdzdarbojas un ir iesniegusi dažādas pašregulācijas iniciatīvas, bet tieši regulējumiem no valsts puses nepieciešams būt stingrākiem, kā arī tiem jāattiecās uz visiem tirgus dalībniekiem.
Ir rasts samērīgs risinājums, kas saglabā ātro kredītu pakalpojumu tirgū un vienlaikus nosaka stingrākus tā regulējumus, kā arī kontroli. Pats būtiskākais, kā uzsver ministrs, ir patērētāju interešu aizstāvēšana.
Kā jau iepriekš minēts, izstrādāti priekšlikumi, kas paredz aizliegt reklamēt ātro kredītu pakalpojumu, ja tas pēc sava satura veicina nepārdomātu un bezatbildīgu aizņemšanos. Pakalpojuma sniedzējs ar reklāmu nedrīkst radīt maldīgu priekšstatu par aizdevuma patiesajām izmaksām.
Jaunie priekšlikumi sniegs saprotamāku un konkrētu gadījumu uzskaitījumu, kuros reklāma tiek atzīta par bezatbildīgu aizņemšanos veicinošu. Tas ne tikai sniegs skaidri saprotamu priekšstatu par reklāmās atļautu, bet arī atvieglos uzraudzības iestāžu darbu.
Kas attiecas uz maksimālās GPL noteikšanu, šeit ņemta vērā arī citu valstu pieredze un speciālistu viedoklis. Piemēram, Somijā GPL ir 50%, Igaunija 100% un Lietuvā – 200%. EM izstrādātie priekšlikumi paredz gadījumos, ja nepieciešama līguma pagarināšana, aizliegt nesamērīgu šī pakalpojuma maksu. Visām šāda veida izmaksām būtu jābūt samērīgām un godīgu darījumu praksei atbilstošām.
Tāpat tiek strādāts pie tā, lai turpmāk izslēgtu gadījumus, kad līguma nepildīšanas gadījumos, tiek uzkrāti neadekvāti augsti līgumsodi, kā rezultātā patērētājs ieslīgst lielās parādsaistībās.
Plāno ierobežot aizdevumu izsniegšanu naktīs
Nokavējuma naudas procenti turpmāk nedrīkstēs pārsniegt līgumā noteikto maksu – no kapitāla summas mēnesī 1%, šāda maksā pielāgojama līdz sešiem mēnešiem no kavējuma dienas, pēc šī termiņa būs iespēja prasīt likumā paredzētos 6% gadā.
Lai ierobežotu aizdevuma saņēmējus, kuri ātro kredītu plānojuši izmantot nepārdomātiem un spontāniem mērķiem, izstrādātie priekšlikumi paredz aizliegt ātro kredītu izsniegšanu laika posmā no plkst. 20 līdz plkst. 8.
Turpmāk paredzēts, ka PTAC (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs) būs plašākas tiesības iegūt informāciju no uzņēmumiem, kuri izsniedz ātros kredītus. Ar piekļuvi plašākai informācija PTAC būs iespējas veikt kvalitatīvāku tirgus izpēti un savlaicīgi reaģēt uz izmaiņām tirgus darbībā.
Tiek noteikts, ka ātro kredītu izsniedzējam ir pienākums rūpīgi izvērtēt klienta maksātspēju, kredīti jāpiešķir tādā apmērā, kas ir samērīga ar klienta ikmēneša ienākumiem un izdevumiem. Tieši maksātspējas izvērtēšana ir svarīgākais, lai izvairītos no situācijām, kad cilvēki ieslīgst pārmērīgās kredītsaistībās, uzskata EM.
EM sagatavotie priekšlikumi paredz grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, 2010.gada 28.decembra Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par patērētāju kreditēšanu” un 2011.gada 29.marta Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz, pārreģistrē, aptur un anulē speciālo atļauju patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu un pārreģistrāciju, kā arī prasībām kapitālsabiedrībai speciālās atļaujas saņemšanai”.
Autors: Jānis Eglītis