Kad 2009.gadā ātrās kreditēšanas nozarē, vadoties pēc pieejamajiem Lursoft datiem, darbojās 226 uzņēmumi, no tiem plānoto pamatkapitāla prasību 300 000 latu apmērā, izpildīt varētu apmēram tikai 25 pakalpojumu sniedzēji, tā uzskata Tatjana Bodniece, „Astrop” finanšu eksperte. Šis T. Bodnieces atzinums tika iesniegts EM (Ekonomikas ministrija) un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V).
Valsts zaudētu 8,3 miljonus latu
Gadījumā, ja strauji saruktu uzņēmumu skaits nebanku kreditēšanas nozarē, darbavietas zaudētu vismaz 400 cilvēki, nemaz nerunājot par to, ka valsts nodokļu ieņēmumu veidā nevarētu iegūt plānotos 8,3 miljonus latu. Tāpat būtu bažas par uzņēmumu sekmīgu aktīvu portfeļa likvidāciju.
Šādā situācijā valsts budžeta ienākumi, nevis kā tas paredzēts palielinātos, bet tikai saruktu un ātro kredītu nozarē paaugstinātos cenas, liekot ciest vienīgi patērētājam, tā skaidro T. Bodniece.
Iespējamie patērētāju kredītu tīkli
Par pamatu tam, ka ātrās kreditēšanas uzņēmumi nespētu sasniegt paredzēto pamatkapitālu 300 000 latu, tiek norādīts uz datiem – laika posmā no 2007. gada līdz 2009. gada nogalei šīs nozares uzņēmumu pašu kapitāls sarucis no 21 000 latu līdz teju 5000 latu.
T. Bodniece norāda, ka 2011. gadā situācija bijusi tāda, ka lai nodrošinātu 300 000 latu lielais kapitāls būtu jāapvienojas 60 uzņēmumiem un šāds situācijas risinājums nav ticams, līdz ar to tirgū bija gaidāma konsolidācija un vairāku patērētāju tīklu izveidošanās. Vienīgā iespēja, ko pieļauj T. Bodniece it tāda, ka apvienoties varētu tiešām lielie uzņēmumi, piemēram SMScredit.lv un vēl kāds, kamēr mazajiem nāktos nozari pamest.
Neadekvāti augsta valsts nodeva
Kā zināms valsts nodeva paredzēta 50 000 latu apmērā reģistrējoties pirmo reizi un 10 000 latu apmērā par ikgadējo pārreģistrāciju, taču pēc finanšu analītiķes domām šīs summas ir pielīdzināmas daudzu uzņēmumu neto apgrozījumam, līdz ar to, būs ne mazums vidējo tirgus dalībnieku, kuri vienkārši nespēs veikt nepieciešamo licences reģistrāciju.
Lai netiktu veikts kaitējums uzņēmuma saimnieciskai darbībai licences maksājumiem, pēc T. Bodnieces domām, būtu jābūt līdz 10% no nozares uzņēmumu kopējiem ieņēmumiem. Tik augstas nodevas liek domāt par centieniem veicināt ātrās kreditēšanas tirgus koncentrāciju.
Licences maksājumu izcenojumi
Kā jau iepriekš minēts, pēc finanšu ekspertes un auditores domām, licences saņemšanas maksa varētu būt mērāma ap 10% no gada ieņēmumiem. Piemēram, situācijā, kad vidēji nozares uzņēmuma gada ienākumi sasniedz 24 000 latu, licences saņemšanas maksa būtu 2400 latu, un attiecīgi maksa par ikgadējo licences pārreģistrāciju būtu nosakāma 1000 latu apmērā.
Šāda maksājumu politika no tirgus neizslēgtu vidējos un mazos uzņēmumus, kā arī izslēgtu konsolidācijas iespējas. Ikgadējie maksājumi būtu 4% apmērā no gada ieņēmumiem un šāda summa ir pieļaujama papildus izmaksās.
Secinājumi liek domāt, ka EM noteiktie finanšu maksājumi ātrās kreditēšanas nozarē, skarot pamatkapitālu, pašu kapitālu un nodevu apmērus, vedina domāt par centieniem koncentrēt tirgu.
Ar lēmuma pieņemšanu nesteidzas
Nebanku kreditētāji un lombardu pārstāvji asi un kategoriski iebilst pret EM virzītajiem priekšlikumiem, norādot, ka iecerētās nodevas netiek pamatotas ne politiski, ne ekonomiski. Tiek izteikti solījumi vērsties Satversmes tiesā.
Turpretī, EM norāda, ka sagatavotie noteikumi uzsver vienīgi to, ka valsts nodevas apmērs ir tāds, lai pārliecinātos par uzņēmuma finansiālo spēju nodarboties ar kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā. Tiek norādīts, ka arī citās jomās, kurās riska pakāpe ir līdzīga, nodevas ir augstas, piemēram, azartspēļu jomā 10 000 – 300 000 latu.
EM noteiktā nodeva ne tikai liecinās par uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību, bet arī nodrošinās atbilstību visiem tiesību aktiem un pakalpojuma kvalitāti. Aprēķinot iespējamo nodevas apjomu, vērā ņemti Centrālās statistikas pārvaldes sniegtie dati par nebanku kreditēšanas nozares apgrozāmo līdzekļu apmēru.
Tāpat balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par nebanku nozares uzņēmumu bilances pasīviem, pieņemts lēmums, kas nosaka minimālā apmaksātā pamatkapitāla summu 300 000 latu apmērā.
Autors: Jānis Eglītis