Pašreizējā situācijā ir daļa iedzīvotāju, kuriem pēc ikdienas tēriņu segšanas paliek pāri zināmi naudas līdzekļi, taču netrūkst arī tādu, kuri grimst lielos parādos. Pēc CSP (Centrālā Statistikas pārvalde) datiem 2012. gadā ik mēnesi uz vienu mājsaimniecības locekli pietrūcis 66 latu.

Dati nepārsteidz

Šādi statistikas dati nav pārsteidzoši, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī. Kā piemēram, lielam cilvēku skaitam ir parādi par siltumenerģiju un parādu summas apmērs tikai pieaug. Var uzskatīt, ka zināmā mērā ekonomika turas uz ātro kredītu izsniegtās naudas. Salīdzinājumam, treknajos gados ekonomiku balstīja lieli hipotekārie kredīti un līzingi auto iegādei, taču pašreizējā situācijā cilvēki ieķīlā savas mantas lombardos un izmanto ātro kredītu piedāvātos pakalpojumus, lai segtu maksājumus vai vienkārši izdzīvotu līdz algai.

Statistikas dati norāda uz iekšējā patēriņa palielināšanos, taču jāņem vērā ir tas, ka lielākos apmēros naudu tērē tieši tie, kuru makus, iespējams, krīze nav skārusi. Tāpat nevar nepieminēt, ka cēlusies ir maksa par energoresursiem, palielinājies nekustamā īpašuma nodoklis un pārtikas cenas. Līdz ar to var izdarīt secinājumus, ka iedzīvotāji nevis vairāk patērē, bet vienkārši vairāk maksā, izdevumi aug straujāk nekā ienākumi.

Ne tikai Latvijā

Šāda situācija nav nekas nebijis tikai Latvijā, kaut kas līdzīgs piedzīvots ekonomikā Amerikas Savienotajās Valstīs lielās depresijas laikā, kā arī daudzās Eiropas Savienības zemēs. Tas, ka šādas situācijas ir teju visā pasaulē, apgrūtina lēmuma pieņemšanu par galamērķi, cilvēkiem, kuri vēlas emigrēt. Mūsdienās vairs nevar vadīties pēc principa, ja vajag naudu – var braukt uz Īriju.

Nepieciešamais pavērsiens

Ekonomikas attīstībai Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā, ir nepieciešams kāds radikāls pavērsiens, lai šī attīstības gaita mainītos pozitīvi. Visiem zināms, ka pēdējo gadu laikā pieaug valstu skaits, kurām nepieciešama starptautiska finansiālā palīdzība, līdz ar to tiek bremzēta vispārējā tirgus stabilizēšanās.
Autors: Jānis Eglītis