Pētijumu kompānijas “TNS” ( pilna servisa tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra Latvijā ) finanšu nozares pētījumu eksperte Ilva Pudule pastāstija LETA aģentūrai, ka ātros kredītus kuri nepārsniedz 1000 latu vērtību aizņemās pakalpojumu un tirdzniecības nozaru darbinieki tādi kā : sekretāres, bibliotekāri, pasta darbinieki, pārdevēji, frizieri, policisti un ugunsdzēsēji.
Pudule stāsta, ka bieži vien ātro kredītu ņemšanā lielu lomu spēlē cilvēka nodarbošanās veids, vecums, ģimenes stāvoklis un ienākumu līmenis. Biežāk ātros kredītus noformē tirdzniecības un pakalpojumu nozaru darbinieki – bibliotekāri, pārdevēji, pasta darbinieki, sekretāres, frizieri, ugunsdzēsēji, policisti un citi. Pārsvarā tie ir cilvēki 30 – 39 gadu vecumā un tie cilvēki kuru ģimenēs ir bērni. Ātrie kredīti tiek ņemti biežāk arī tad, ja ienākumu līmenis ir lielāks par 250 latiem mēnesī, jo tādiem cilvēkiem ir iespēja atmaksāt kredītu un darīt to arī turpmāk. Šajā gadījumā var paņemt ātro aizdevumu arī par lielāku summu, piemēram, pie Credit24.
Pavisam cita situācija ir tādiem cilvēkiem, ka pensonāriem, cilvēkiem kuru ģimenēs nav bērnu, kā arī cilvēkiem kuri ir vecāki par 50 gadiem. 88% Latvijas iedzīvotāju un tas ir pārliecinošs vairākums nepatīk “ielīzt parādos”, visbiežāk tie ir pensionāri. 3% Latviešu neitrāli izturās pret parādsaistībām un 8% uzkata par normālu būt kādam parādā.
Reklāmas tirgū ātro kredītu reklāmas aizņem 4% pēc reklāmas gadijumu skaita. Žurnālos un internetā ātro kredītu reklāmu ir vismazāk (3%), savukārt televīzijā un avīzēs to ir visvairāk (5%). Dati ir ņemti no “TNS” Reklāmu reģistra par 2012. Gadu.
“TNS” 2012.gadā veiktais Latvijas iedzīvotāju patēriņa pētījums “TNS Atlas” liecina, ka ātro kredītu pakalpojumus ir izmantojuši 13% Latvijas iedzīvotāju.
22.janvārī koalīciju veidojošo partiju pārstāvji ir iesnieguši Saeimā grozījumus Civillikumā, sakarā ar kuriem ir paredzēts, ka tiks ieviesti sankciju ierobežojumi, turpmāk liedzot kredītdevējiem pieprasīt no saviem klientiem nesamērīgi lielās parāda atmaksas summas.
Autors: Jānis Eglītis