Vai ir iespējams saņemt aizdevumu no privātpersonas? Kāda ir iespēja, ka netiksi apkrāpts, kāda ir procentu likme un vai vispār tas ir droši? Šādu eksperimentu veica Kas jauns žurnālisti, ievietojot sludinājumu sludinājuma portālos, ar mērķi „noformēt” ātro kredītu.

Šobrīd sabiedrībā valda liela ažiotāža saistība ar ātrajiem kredītiem, to saņemšanu un ātro kredītu uzņēmumiem kopumā. Savukārt tikai retais pamanīja vai vispār atceras incidentu, kad nepilngadīgs pusaudzis bija jau noformējis sev kredītu, kuru viņš saņēma no privātpersonas, kuru bija atradis sludinājuma portālos. Portāla „Kas jauns” žurnālisti eksperimentā atklāj, ka legālie jeb licencētie nebanku kreditori ir mazākais drauds salīdzinājumā ar to, kas jūs var sagaidīt, aizņemoties kādā no sludinājumu portāliem internetā.

Staigājot pa „naža asmeni”

Par dažādām iespējām, kā saņemt naudu bankas kontā 10 minūšu laikā ir dzirdējis gandrīz ikviens. Parasti aizdevuma summas svārstās pāris simtu latu robežās, ja vēlies saņemt aizdevumu, atliek tikai pārskaitīt uz aizdevēja bankas kontu 0.01 Ls, tādējādi apstiprini, ka esi izlasījis un piekrīti līguma noteikumiem. Pēc tam jau viss ir vienkārši – gaidi naudu savā kontā!. Šīs visas nianses, tāpat kā pamatkapitāla izcelsmi, pārbauda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izsniedzot darbības licenci. Lai saņemtu šādas speciālās atļaujas jeb licences kreditoriem ir jāizpilda dažādi normatīvie kritēriji un, galvenais, jāsamaksā valsts nodeva – 50 000 latu apjomā.

Ja kreditoram ir šāda speciālā atļauja, tad kreditors pilnībā atbild likuma priekšā, , jo šo kantoru darbība tiek pieskatīti un uzraudzīti, un ja notiek dažādi strīda gadījumi vai kas tamlīdzīgs, tad ātro kredītu uzņēmumi tiek sodīti, bet pats kredīta ņēmējs ir pasargāts.Šobrīd Latvijas ātro kredītu tirgū ir pārstāvētas 52 kreditēšanas kompānijas, pēc PTAC datiem par pagājušo gadu „ātrie aizdevumi” izsniegti gandrīz vai katram Latvijas iedzīvotājam, proti, kredītu kopējā summa ir 247 milj. latu, noslēgto līgumu skaits gandrīz 2 miljoni.

Tomēr tie ir tikai oficiālie dati, tas liek secināts ka šajā biznesa nišā apgrozās krietni vien lielākas naudas summas. Piemēram, dažādos sludinājuma portālos atrodami daudz cilvēku, kuri ir gatavi aizdod naudu ikvienam, kuram tā ir „nepieciešama” Savukārt, ja kredītņēmējs ir neuzmanīgs un neapdomīgs, tad šāda veida aizņemšanās no sludinājumu portāliem internetā var beigties ne vien ar milzīgu parādu slogu, bet arī iespējamiem draudiem dzīvībai un veselībai.

Ko tad īsti piedāvā sludinājumu portālos

Portāla „Kas jauns” žurnālisti ievietoja sludinājumu vienā no tādiem sludinājuma portāliem, žurnālistu sludinājumu apskatīja daudzi interesanti, taču neviens nebija gatavs piešķirt vēlamo kredīta summu. Sludinājumā tika teikts, ka vēlamā aizdevuma summa ir 1000 lati uz termiņu – 1 gads, lai rastos lielāka uzticībā, tika piebilsts, ka ir regulāri ienākumi, kas varētu radīt aizdevējam lielāku uzticību (šādu sludinājuma rakstīšanas veidu „iemācījāmies”, apskatot vairākus desmitus sludinājumu, kuros cilvēki meklē aizdevējus). Cilvēki ar lielāku „meklēšanas” pieredzi min arī vēlamo vēlamo procentu likmi un līguma nosacījumus, taču žurnālisti ir atvērti ikvienam piedāvājumam.

Kādi „izskatās” aizdevēji

Apmēram pēc nedēļas, tiek atsūtīti pirmie aizdevēju piedāvājumi, visi piedāvājumi tiek sūtīti tikai caur e-past, kopā tiek saņemtas aptuveni 10 piedāvājumi. Ar vienu no aizdevējiem tiek nodibināta garāka sarakste, kurā tiek noskaidrots, ka aizdevuma nauda nāk no Igaunijas. Aizdevējs . piedāvā izvēlēties kredīta atmaksas termiņu un procentu likmi, taču atgādina: ja būs labi galvotājam, tad procentu likme būs mazāka. Tikšanās ar šiem cilvēkiem ir neiespējama, jo uz privātu kontaktu viņi neielaižas. Drošības apsvērumu dēļ, tā viņi saka. Vismaz līdz brīdim, kad nauda ir aizdota un tā jāsāk atdot aizdevējam.

Pēc kāda laika tiek saņemta arī sms, kurā vēstīts, ka cilvēks ir gatavs palīdzēt ar mūsu sīkkredītu. Procentu likme iespaidīga – 40% no aizdevuma summas, taču summa var tikt ieskaitīta dienas laikā, ja tiek pārskaitīti 10 Ls un iesniegtas banka konta izdrukas. Nauda tiek iedota “rokās” pēc notariāli apstiprinātas vienošanās. Desmit latus, lai pārbaudītu, ka šī ir krāpšana, žurnālisti nav gatavi maksāt, tāpēc tiek gaidīti kādi citi piedāvājumi, ko arī saņem, arī šie piedāvājumi ir tik pat īsi un lakoniski. Skaidrības labad gan jāsaka, ka šis bija tikai eksperiments un beigās tā arī, protams, neaizņēmāmies.

Kredīta atgriezēja drošība

Nevienu brīdi nekļūst skaidrs, kā šie cilvēki nodrošina savu naudas atgriešanu, taču ir skaidrs, ka visiem no viņiem šī nav pirmā aizdošanas reize, jo izveidota skaidra darbības sistēma, līguma nosacījumi un sarunāti notāri. PTAC, kas izsniedz licences ārpus bankas kreditētājiem, min, ka neskatoties uz to, ka tā ir viņu darba joma, viņi resursu trūkuma dēļ nesērfo internetā, lai atrastu šādus nelikumīgus rūpalus, bet reaģē uz iesniegumiem, ja kāds iedzīvotājs šādus biznesmeņus ir pamanījis.

Ierobežot šādus tirgus dalībniekus nav iespējams, atzīst Finanšu ministrija

Ierobežot šādus tirgus dalībniekus ir neiespējami, jo to apjoms ir liels un metodes, kādas tie izmanto, ir visdažādākās, tāpēc cilvēki paši tiek aicināti izvērtēt riskus, ko tie uzņemas, aizņemoties naudu šādā veidā.
Finanšu ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis, skaidro, ka „saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, pakalpojuma sniedzējs ir persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam. Tādējādi var secināt, ka gadījumā, ja persona sniedz kredītu privāti (piemēram, paziņu, radu, draugu starpā), to varētu nesaskatīt kā šī likuma darbības jomu, tomēr kreditēšanai ar sludinājuma starpniecību jau būtu raksturojama kā saimnieciskā darbība, tādējādi, ja šos kredītus sniedz persona, kas nav noteiktā kārtībā ieguvusi licenci, tas uzskatāms par likuma pārkāpumu. Par šādiem gadījumiem būtu jāvēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas veic patērētāju kreditētāju licencēšanu”.
Autors: Jānis Eglītis